Svētījiet maldugunis

Arī savā vienpadsmitajā krājumā mūsu dzejas vecmeistars Juris Helds (1942) paliek uzticīgs sirreālisma un impresionisma principiem. Viņa dzeja vairāk balstās nevis uz empīrisko pieredzi, izzināmo pasauli, bet gan uz vārdā nenosaukto, priekšnojautās un intuīcijā pastāvošo. Tam viņš tuvojas caur vīzijām, arhetipiem, metafiziskiem tēliem. Dzeju caurvij dziļš kultūrvēsturiskais slānis un bagātīgas, neparastas metaforas. Kā papildu vērtība šim izdevumam nenoliedzami jāmin krāšņais, izteiksmīgais mākslinieces Lilijas Dineres veidotais vāks. Kopš 1977. gada, kad iznāca Jura Helda pirmais dzejoļu krājums “Naktsputna testaments”, viņš ir negurstoši darbojies dzejas laukā, kā arī rakstījis lugas un bijis ilggadējs Valmieras drāmas teātra aktieris. Plaši pazīstamas daudzas Imanta Kalniņa dziesmas ar Jura Helda vārdiem: “Es redzēju sapnī”, “Fatamorgāna”, “Kur gan jūs esat”, “Dziesma Sniegbaltītei” un citas. Apgādā Zvaigzne ABC pēdējos gados jau iznākuši Jura Helda dzejas krājumi “Viņpus” un “Mirkļa vējainais pieskāriens”. Vīzija Pa nezināmu ceļu ejot es gāju pretī nezināmam un neapziņā apstājos pie magnētiskām lāmām pa nezināmu ceļu ejot es svešas dvēseles sveicu un brīžam likās man ka ceļš jau beigties sāk un sākas cita dvesma un nezināmajam tad teicu: es gāju meklēt Dzeju