Mēs karā’i aiziedami, atstāj’ māsu šūpolēs. Brāļu - sarkanarmieša un leģionāra - gaitas Otrajā pasaules karā.

Atverot šo grāmatu, lasītājs tajā atradīs divu biogrāfisko avotu publikāciju – viens brālis rakstīja atmiņas un otrs piezīmes un dienasgrāmatu. Abi brāļi Otrā pasaules kara laikā nonāca pretinieku armiju rindās, vēlāk viena dzīve norisinājās padomju Latvijā, otram – Lielbritānijā. Viens brālis bija jūrnieks un iekļuva Sarkanās armijas rindās, bet otrs brālis – nonāca leģionā. Šādi ģimeņu likteņi Latvijā nav retums, lasītājs līdzīgus noteikti atradīs vai nu paša, vai savu paziņu dzimtā. Brāļi pēdējo reizi tiekas 1941. gada sākumā un tad – neilgi pirms Kārļa nāves Lielbritānijā 2000. gadā.

Par autoru

Jānis Junga (1919–2014) detalizēti stāsta par jūrnieku ikdienu un piedzīvojumiem 1939.–1941. gadā. Viņa atmiņas labi atsedz tās reālijas, ko bija spiesti pieredzēt dziļajā frontes aizmugurē PSRS mītošie. Lai bēgtu no bada, Jānis kopā ar biedriem piesakās Sarkanajā armijā, kļūst par ložmetējnieku un 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas sastāvā 1942. gada novembrī nonāk frontē.

Kārli Jungu (1922–2000) iesauc Latviešu leģionā 1943. gadā, un 15. ieroču SS divīzijas sastāvā viņš nonāk Austrumu frontē, vēlāk viņa pulks piedalās cīņās Rietumprūsijā un Pomerānijā. Kārlis piezīmes sācis rakstīt 1945. gadā, kad pēc ievainojuma veseļojās lazaretē Dānijā. Kārļa piezīmēs atainojas gan pēdējās kara dienas, gan viņa dzīve Zedelgemas gūstekņu nometnē.