Te bija Brunis

Kā kļūt par cilvēku, kurā ieklausās lielu starptautisku korporāciju vadītāji? Tradicionāla atbilde būtu – absolvēt pasaules līmeņa augstskolu, iziet kursus, kuros apgūsti prasmes prezentēt savas idejas, un kāpt pa karjeras kāpnēm. Bruņa Rubesa ceļš bija daudz sarežģītāks – tas viņu, bāreņos palikušu pusaudzi, pret paša gribu ietērpa leģionāra formas tērpā un ar vijoli rokās, jogas mantru prātā un kādas meitenes debeszilajām acīm sirdī izveda cauri 2. pasaules kara dubļiem, asinspeļķēm un gūstekņu nometnēm.

Sērijas “Latvijas gēns” 1. grāmata

Baņutas Rubess bērnībā uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks, viens no latviskās dzīves sargātājiem trimdā Bruno Rubess savu jaunāko meitu ķircināja, atkārtojot: “Kādu dienu tu par mani uzrakstīsi grāmatu.” Viņa bija apņēmusies to nekad nedarīt, taču personiskas krīzes brīdī pieķērās tēva portfeļa saturam, kurā atradās arī viņa kara laika dienasgrāmata. Šajā punktā sākās ceļš uz dokumentālo romānu “Te bija Brunis”, kas ir kļuvis par pirmo topošajā sērijā “Latvijas gēns”.

Viņa meita, režisore Baņuta Rubess, teju 60 gadus vēlāk centās atkārtot tēva izdzīvošanas ceļu no Rīgas līdz Kanādai, meklējot pieturas punktus, kurus Eiropa centusies izdzēst ne tikai no savas atmiņas, bet arī no kartes. Ir mainījušies pilsētu nosaukumi un valstu robežas, bet cilvēcības teritorija atkal tiek apdraudēta.

Piebildei - no nevienam nezināma latviešu bāreņa, Brunis kļuva par Dresdner Bank Canada un Ontario Tirdzniecības palātas vadītāju. Pēc tam, absolvējis Hārvarda Biznesa skolas Augstākās vadības kursus, strādāja par Volkswagen Canada uzņēmuma prezidentu, vēlāk bija Volkswagen AG stratēģijas izpilddirektors. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1992. gadā viņu apstiprināja par Latvijas Bankas padomes locekli, bet 1999. gadā – par bankas padomnieku.