Pāris metru zem ūdens

Ramonas Indriksones stāsti turpina īso stāstu tradīciju, kuru šobrīd pārstāv tādas autores kā Jana Egle un Dace Vīgante. Viņas stāstiem raksturīgi psiholoģiski precīzi un niansēti portreti, bieži vien ar līdzjūtību pievēršoties “dzīves pabērniem”. Bieži vien autorei izdodas stāsta kulmināciju izvērst šķietami ikdienišķā vērojumā, kas prasa no lasītāja sirdsgudrību, lai izprastu notiekošo. Autorei piemīt savdabīgs izteiksmes veids, kas apvieno vienkāršu, saprotamu valodu ar niansētiem noskaņu zīmējumiem. Ar šo grāmatu latviešu literatūrā ienāk drosmīga autore, kura nevairās runāt par dzīves tumšajām pusēm atklāti, bez pārspīlējumiem un ar dziļu izpratni par sarežģītām situācijām un raksturiem, kuru sadures punktos veidojas gan traģiski, gan traģikomiski notikumi. Ieva Melgalve, grāmatas redaktore Pat skarbākajos autores stāstos ir klātesama intīmā patiesība, ka Ramona raksta par ikviena cilvēka pārdzīvojumu. Autore rada pasauli, notverot ikdienišķā nozīmīgo un poētisko pusi, liekot iemirdzēties pat nemanāmākajām detaļām. To var panākt tikai ar izkoptu vērību un labestīgu skatu – dominējošā šajā grāmatā ir gaišā nots. Inga Žolude, rakstniece Ramonas Indriksones stāstiem ir maksimāli piesātināta faktūra, autorei ir uz detaļām trenēta acs. Tomēr aiz šīs faktūras ir vēl cits slānis, dziļāks, un tas ir autores mājienos. Faktūra tiek virknēta ar slēptu nolūku, kas neviļus liek aizdomāties: ak, tas īstenībā biju es, kas turēju aizdomās… Tas kutina nervus! Lasītājs sasprindzināti gaida, ka “tūlīt būs,” bet … izrādās, viss notiek rakstnieces apziņā. Un, stāstu lasīt beidzis, esi spiests atzīt – pats galvenais notika manā apziņā. Dialogā ar lasītāju Ramonas Indriksones stāsti ir visīstākās provokācijas. Guntis Dišlers, teologs Ramona Indriksone ir rīdziniece, kura jau jaunībā sākusi rakstīt romantiskus garstāstus par mīlestību, tiesa, nevienam tos nerādot. Jau vēlāk, strādājot bērnu krīzes centrā, uzkrātā pieredze pārtapa pirmajos stāstos: tie tika aizsūtīti uz Literāro akadēm