Zirgu gaļas pārdevējs

Tālivaldis Margēvičs (1946) ir ievērojams latviešu dokumentālo un spēlfilmu režisors, kinoscenārists, publicists un tagad arī lielprozas autors. Vēsturiskais romāns “Šķērsiela 13. Latvieša dibinātais gulags” (2016) ir dokumentos balstīts vēstījums par Eduardu Bērziņu, izcilu un vienlaikus neviennozīmīgi vērtējamu personību, kura dzīvi gan cildināja, gan sabradāja boļševiku necilvēcīgais politiskais režīms. Šim aizrautīgi uzrakstītajam darbam blakus liekams jaunākais T. Margēviča veikums – romāns “Zirgu gaļas pārdevējs”, kas, tāpat kā iepriekšējais, atspoguļo pretrunīgās 20. gadsimta kolīzijas. Daiļdarba galvenais varonis ir Pēteris Kalējs, un viņa trauksmainajam dzīves gājumam par prototipu kalpojusi reāla persona, latvietis Pauls Taupmanis. Pēcis, būdams vēl tikai nepieredzējis jauneklis, agri iesaistās sociāldemokrātiskajā strādnieku kustībā. Sākotnēji viņš tai pieķeras ar visu savu naivo, kaismīgo sirdi. Kā daudzi viņa biedri, pēc 1905. gada asiņainajiem notikumiem arī Pēcis nokļūst cietumā. Varbūt tikai tas, ka viņš nav pilngadīgs, pasargā puisi no nāves soda. Seko garais izsūtījuma ceļš uz Sibīriju. Strādādams fabrikā, Pēcis bija ieguvis tuberkulozi, tāpēc tad, kad viņš beidzot nokļūst nometinājuma vietā, vietējais dakteris spriež, ka ilgāk par divām nedēļām novārgušais jauneklis savu dzīvību neizvilks. Tomēr Pēterim, pašam to gandrīz neapzinoties, izdodas no slimības tikt vaļā. Lai gan darbs un ikdiena pie Ļenas upes skarbajos dabas apstākļos nebūt nenorit kā sanatorijā, Pēteris piedzīvo dažu labu prieka stundu, par kurām viņu varētu pat apskaust. Un turpmākie notikumi sagriež jaunā revolucionāra dzīvi neticamā un bieži arī bīstamā virpulī. Taču Pēteris Kalējs brīnumainā kārtā tiek pāri visiem traģiskajiem laikmeta griežiem un sasniedz visnotaļ cienījamu vecumu. “Zirgu gaļas pārdevējs” ir stāsts par vīrišķību un uzņēmību allaž stāties pretī likteņa izaicinājumiem, saglabājot jauneklīgu garu līdz mūža izskaņai. “Fascinējošs un vēsturiski autentisks prozas darbs