Dzērvju dziedājums

“Mūsdienās atkal un atkal izvēršas diskusijas par to, vai un kā salīdzināt šolaiku sabiedrisko dzīvi ar pagātni, kā izturēties pret senlaiku mākslas veidotājiem, kas vēstures izpratnē, kādā tās interpretācijā, vairs nav ideoloģiski pieņemami. “Dzērvju dziedājums” ir vēsturisku fantāziju romāns par 20. gs. pirmās puses latviešu literatūrā intriģējošāko dzejnieku pāri, Eriku Ādamsonu un Mirdzu Ķempi, par viņu pieredzi laikos, kad cita pēc citas uz skatuves nāca neapstrīdamās varas, nostādot radošu garu neiespējamas izvēles priekšā: viena vai otra, bet diktatūra, viena vai otra, bet okupācija. Jā, viņi, iespējams, rūgti vīlās savos sapņos un cerībās, bet vai principiāli varam salīdzināties ar tā laika domāšanu? Un — vai paši domājam par savu atbildību nākotnes priekšā?”

Rakstnieks, dzejnieks un dramaturgs Andris Zeibots (1950) gan savos romānos “Okeāniskais Es” (2013; Dzintara Soduma balvas laureāts), “Krauklis” (2020; par dzejnieku J. Ziemeļnieku sērijā “Es esmu…”), “Lēngaitis” (2021; par domātājiem K. Raudivi un Z. Mauriņu) un “Pneuma” (2023; par cilvēku MI slazdā), gan arī prozas krājumos “Stāsti un teikas Laika vecim” (2022) un “Kundziņsalas teikas” (2025) kā primāro allaž izvirzījis psiholoģiskus un filozofiskus jautājumus, tomēr arvien ļaujot vaļu arī vēstījuma plūdumam, labam stāstam.