Vēstules no mājām

Tēvu arestēja 1945. gadā mēnesi pirms manas piedzimšanas, bet pirmo reizi mēs viens otru ieraudzījām tad, kad man jau nāca vienpadsmitais gads. Kā tēvam izdevās Vorkutas lēģeru apstākļos saglabāt pilnīgi visas mammas vēstules, es nezinu. Taču fakts paliek fakts: tēvs mirstot novēlēja, lai šīs vēstules tiktu man atdotas manas pilngadības dienā, un mamma izpildīja viņa gribu. Desmit gadus uz jautājumu, kāpēc mans paps nekad nav mājās, mamma nemainīgi atbildēja, ka viņš tālu strādā un ka priekšnieks viņu vēl nelaiž mājās. Galu galā es nolēmu uzrakstīt priekšniekam vēstuli un apvaicājos, kā papa darbavietu sauc. Mammas atbilde bija īsa — OLP. Tikai pēc gadu desmitiem es no A. Solžeņicina grāmatām uzzināju, ka šī noslēpumainā vārda atšifrējums ir Gulaga sevišķais nometņu punkts. Kopā ar citām vēstulēm no mājām manu vēstuli OLP priekšniekam tēvs paštaisītā finiera koferī atveda atpakaļ uz Rīgu 1955. gada 31. oktobrī.” Marina Kostaņecka