Providences liecinieks. Sarunas ar Imantu Lancmani

“Mana nodzīvotā dzīve ir bijusi tāda, ka noteikti varējusi būt labāka, bet pat nezinu, kurā vietā varēja ko mainīt. Pārāk daudz kas tad griežas citāds tālāk.

Man ik pa brīdim ir sajūta, ka jāsāk viss no jauna. Kur palika viss gaišais spēks un enerģija, kas mutuļoja pārejas laikā? Visiem šķiet, ka viss jau noticis, ka nekas nav jādara, bet viss taču tikai tajā brīdī sākās. Gaišie spēki piemiga, priekšplānā citi, kas domāja citādi, domāja par sevi, ne mums. Man nepietiek ar pilnu vēderu. Režija man tuvāka reliģijas funkcijai. Režijā nevar būt cilvēks, kas nemīl savu zemi un tautu, kas netic labajam, īstumam.”

Varis Brasla

“Jau uzsākot mūsu visai garās sarunas ar Vari, apzinājos: neesmu nedz kinozinātnieks, nedz teātra kritiķis. Iespējams, es pat mācētu par tādu izlikties, taču mans nodoms un patiesā interese bija un ir gluži cita. Šīm sarunām jāatklāj laiks un laiki. Laiki, kuros, neņemot vērā mūsu palielo gadu starpību, abi esam dzīvojuši. Ir palicis tas, kas nedzēšas. Kas citāds un mūžam mainīgs. Filmas autora dzīves laiks, laiki, kurā stāsts stāstīts, kuram piederīgs.”

Lauris Gundars

Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu