Lasītāja

Pastiprinot cilvēka smadzeņu darbības kapacitāti ar kvantu skaitļošanu, ir radīta jauna profesija – Lasītājas, kuru apstrādātā informācija tiek izmantota ekonomisku un politisku lēmumu pieņemšanā. Tomēr prestiža darbavieta, neierobežotas iespējas un augsts statuss sabiedrībā nespēj kompensēt neizskaidrojamo tukšumu, ko Anna jūt. Pēc nelielas tehniskas kļūmes viņa tiek izslēgta no lielās spēles un ir spiesta no jauna palūkoties uz sevi un savu dzīvi. Mulsinoši atklājumi par uzņēmumu, kas viņu noalgojis, ved Annu arvien tuvāk patiesībai un liek uzdot jautājumu: kas ir lielāks apdraudējums cilvēcei – mākslīgais intelekts vai tomēr mēs paši? Džeina Šteinberga (1980) savu rakstītājas talantu noslīpējusi žurnālistikā, sabiedriskajās attiecībās un reklāmā. Iedvesmu smeļas mūzikā kā daļa no simfoniskā metāla projekta “Oceanpath”. Bijusi starp godalgotajiem autoriem “Zvaigzne ABC” fantāzijas un fantastikas stāstu konkursos. “Lasītāja” ir Džeinas debijas romāns. “Lasītāja” ir nedaudz biedējoša fantāzija par brīdi, kad tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka sāk nomākt cilvēcīgumu, turklāt romāna tekstā meistarīgi ievīti mūsdienās arvien aktuālāki jautājumi. Vai ir svarīgi zināt, no kurienes tu nāc un kādas ir tavas saknes? Kur ir ētiskā robeža, kas ļauj vadīt un pārvaldīt cilvēku dzīves ar tehnoloģiju vai, teiksim, sociālo tīklu algoritmu palīdzību? “Lasītāja” lieliskā un viegli uztveramā latviešu valodā vēsta par cīņu, mīlestības nojautām un sevis meklējumiem. Tomēr fonā nemitīgi plaiksnī viens no lielākajiem cilvēces neatbildētajiem jautājumiem, proti, jautājums par labo un ļauno. Atbildi tekstā nāksies meklēt katram pašam, jo romāna varoņiem tā diez cik viegli rokā nedodas. Ilze Jansone, rakstniece Fantastika ir “tricky” žanrs. It kā ļoti brīvs, taču šī brīvība ļauj rakstniekam tikpat brīvi “iebraukt auzās”. Džeina tikusi ar šiem izaicinājumiem galā ļoti labi. “Lasītāju” ir viegli lasīt. Pāris stundu brīvdienās, un beigas jau klāt. Sižets nekur nepazūd, un intriga saglabāj