

Anšlava Eglīša romāns "Homo Novus" ir viens no ievērojamākajiem latviešu prozas darbiem un rakstnieka daiļrades virsotnēm — ar grodu sižetu, spilgtiem un savdabīgiem tēliem, dzirkstošu stilu un krāšņu valodu. Lasītājs iepazīst 20. gadsimta 30. gadu radošo Rīgu — mākslinieku un gleznotāju pasauli ar tās sapņiem, vilšanos un sāncensību, kuru autors pats labi pazina gan kā gleznotājs, gan mākslas kritiķis. Romāns pirmoreiz nonāca pie lasītājiem turpinājumos vācu okupācijas laikā, vēlāk tika atjaunots pēc atmiņas un guva plašu atzinību pēckara bēgļu nometnēs. Simboliskais nosaukums "Homo Novus" atklāj varoni, kas meklē jaunas iespējas un alkst pēc dzīves pilnvērtības.