Starp Hitleru un Staļinu. Ukraiņu sacelšanās kustības vēsture

Berlīnē mītošs vēsturnieks Aleksanders Goguns, balstoties arhīvu dokumentos, dalībnieku intervijās un memuāros, analizē Ukrainas nacionālistu organizācijas (OUN) un Ukrainas Sacelšanās armijas (UPA) darbību Otrā pasaules kara laikā. Grāmatā atklāta sarežģītā cīņa pret vācu okupantiem, padomju režīmu un poļu spēkiem, tostarp etniskās tīrīšanas un partizānu karš ar Armia Krajowa. Autors detalizēti apraksta padomju specoperācijas pret OUNUPA līderiem Jevhenu Konovalecu, Romanu Šuheviču, Stepanu Banderu u. c., kā arī NKVD taktiku, piemēram, “vilkačus višivankās”, kuri maskējās par sacelšanās kustības dalībniekiem. Darbs piedāvā daudzslāņainu skatījumu uz ukraiņu nacionālo pretošanās kustību divu totalitāro režīmu krustcelēs starp Hitleru un Staļinu, kā arī rosina salīdzināt šo cīņu ar līdzīgām norisēm okupētajā Baltijā un Baltkrievijas PSR rietumu reģionos.

Par autoru

Aleksanders Goguns (Alexander Gogun) ir vēsturnieks, kurš specializējas Otrā pasaules kara un padomju perioda vēsturē, īpaši Ukrainas un PSRS okupēto teritoriju notikumos. Viņš ieguvis doktora grādu Ziemeļrietumu publiskās pārvaldes akadēmijā Sanktpēterburgā un turpinājis studijas Brīvajā universitātē Berlīnē. Goguns pētījis partizānu kustības, Staļinisma politiku, represijas un slepeno dienestu darbību. Viņš ir grāmatas “Stalin’s Commandos. Ukrainian Partisan Formations, 194144” autors, kas izraisījusi starptautisku interesi un tulkota vairākās valodās. Goguns pasniedzis lekcijas Vācijā un Ukrainā, sadarbojas ar pētniecības institūtiem, tostarp ASV Holokausta memoriāla muzeju, un aktīvi piedalās vēstures diskusijās plašsaziņas līdzekļos. Viņš runā vairākās valodās krievu, ukraiņu, vācu, angļu, poļu un baltkrievu , veicinot starptautisku akadēmisko sadarbību. Goguna darbs palīdz izprast padomju režīma mehānismus un partizānu kara patieso ietekmi uz Austrumeiropas vēsturi.

• Pirmo reizi latviešu valodā izdots materiāls, kurā tik plaši analizēta ukraiņu sacelšanās vēsture

• Kritisks skats uz cīņas norisēm, iemesliem un sekām, nevis tikai ārējiem atribūtiem

• Asprātīgi secinājumi un tēzes, kas aicinās diskutēt un strīdēties

Atsauksmes

Šoreiz Gogunam izdevies vēsturisku pētījumu pārvērst par aizraujošu detektīvu, nezaudējot un nemazinot sava darba zinātnisko vērtību... (Viktors Suvorovs, rakstnieks, latviski tulkoto populārzinātnisko vēstures grāmatu “Spiegošanas pamati”, “Uzvaras ēna” un “Ledlauzis” autors)

Goguna stils ir līdzīgs Timotija Snaidera, Kristiana Ungvari vai Entonija Bīvora dažu izcilāko mūsdienu Otrā pasaules kara vēsturnieku stilam (Dunkans Beirs, ASV specdienestu pētnieks)

Viņš pieiet vēsturei objektīvi pēc principa “lai krīt, kam jākrīt”, nevis melnbaltā stilā, kur banderieši ir ļaunie, bet pārējie labie. Tā tas noteikti nebija ne 1941.1945. gadā, ne arī pēc kara beigām, kad pēdējās ukraiņu sacelšanās vienības tika sakautas tikai piecdesmito gadu sākumā. Arī pats apzīmējums “banderieši” bieži tiek neprecīzi attiecināts uz visiem ukraiņu nacionālistiem. Ukrainas nacionālistu mērķis bija neatkarīga Ukraina, un visam pārējam viņi pakārtoja šo mērķi. Viņi cīnījās pret padomju spēkiem, poļiem un arī vāciešiem īsumā, pret visiem, kas traucēja viņu centieniem sasniegt neatkarību. Šī mērķa vārdā viņi bija gatavi upurēt visu un pieļāva arī neattaisnojamus kara noziegumus (Jans Zīgners, čehu publicists)

Darbs, kas būs interesants ne tikai vēsturniekiem, bet arī plašākai auditorijai, kas interesējas par Centrāleiropas vēsturi un nacionālo konfliktu problemātiku (Dr. Vojtehs Kincls, čehu vēsturnieks)