Mēs, Zoo stacijas bērni

Divpadsmit gadu vecumā viņa sāka lietot hašišu, trīspadsmit gados – heroīnu. Viņa kļuva atkarīga, no rīta gāja uz skolu, bet pēcpusdienā kopā ar saviem draugiem, arī atkarīgajiem, devās uz bērnu prostitūcijas vietu pie Berlīnes Zoo stacijas, lai nopelnītu naudu narkotikām.

Ar detalizētu precizitāti un pavisam vaļsirdīgi Kristiāne stāsta par to bērnu likteņiem, kurus sabiedrība uztver tikai kā narkomānijas upurus. Viņa ir spējusi izkļūt no šīs vides un nu runā par to, cik viegli ir nonākt atkarībā un cik grūti atgriezties normālā dzīvē, uzsverot, ka šī cīņa nebeidzas nekad, jo no recidīva nav pasargāts neviens narkomāns.

Šī grāmata satriec un aizkustina, vienaldzīgu neatstājot nevienu. Izdevumu papildina oriģinālās fotogrāfijas un attēli no Kristiānes un viņas draugu dzīves.

Kristiānes skaudrais dzīvesstāsts ir arī ekranizēts un ieguvis kulta filma statusu.

Pēc magnetofona ierakstiem publicēšanai sagatavojuši Kajs Hermanis un Horsts Rīks.