Liecinieces

“Mūsu kopējais laiks tūlīt sāksies, manu lasītāj. Iespējams, tu uzlūkosi šīs manas lapas kā trauslu dārgumu lādi, kas jāatver ārkārtīgi piesardzīgi. Iespējams, tu tās saplēsīsi vai sadedzināsi: ar vārdiem tā notiek bieži.” Tev rokās ir bīstams ierocis, pielādēts ar triju Gileādas sieviešu noslēpumiem. Viņas riskē ar dzīvību tevis dēļ. Mūsu visu dēļ. Pirms tu ieej viņu pasaulē, bruņojies ar šīm domām: zināšanas ir spēks un vēsture neatkārtojas, toties rīmējas. Mārgareta Atvuda ir autore vairāk nekā 50 daiļliteratūras darbiem – romāniem, dzejai un literatūrkritikas esejām – un ir saņēmusi daudzas literārās balvas, to vidū Bukera balvu, Artura Č. Klārka balvu, Franca Kafkas balvu, Vācu Grāmattirgotāju savienības Miera balvu, kā arī ASV PEN kluba balvu par mūža ieguldījumu. 1985. gadā sarakstītais romāns “Kalpones stāsts”, kas jau tiek uzskatīts par mūsdienu literatūras klasiku, atgriezās bestselleru sarakstos tajā laikā, kad par ASV prezidentu tika ievēlēts D. Tramps un Kalpones kļuva par simbolu cīņai par sieviešu līdztiesību. “Liecinieces” ir turpinājums romānā “Kalpones stāsts” atainotajiem notikumiem. No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice. “Liecinieces” ir izcils romāns, kurā iztēles dāsnums apvienojas ar asredzību un precizitāti. Šī proza ir meistarīga, tieša, skaisti noslīpēta. Visā lasošajā pasaulē vēstures grāmatās tiek uzšķirta nākamā baltā lapa, un pašā augšā tai ir rakstīts Mārgaretas Atvudas vārds. Lasīt šo grāmatu nozīmē just, kā griežas pasaule. Anna Enraita, Guardian Izlasīju to neatraudamās... Atvudai piemīt gluži neticama intelektuāla izmaņa, kas mūs nemitīgi izaicina un uzdod jautājumu, kas līdzīgi pērlei slēpjas šī biedīgi aizraujošā romāna gliemežvākā: “Pirms spriežat tiesu, padomājiet – kā jūs izturētos Gileādā?” Alisona Pīrsona, Sunday Telegraph Nevienam lieku reizi nav vajadzīgs ieteikums lasīt “Liecinieces”, un tomēr pateikšu, cik aizraujoši ir, kad grāmata pārspēj visas cerības. Kā viņai ir izdevies aprakstīt tumsu bez manāmām pūlēm? Kā viņa