Līdzdalībnieks

“Laurim Bērziņam ir izdevies radīt tekstu, kurš pieskaras cilvēka neglītākajiem slāņiem caur šķietami vienkāršu, tomēr intriģējošu un neparedzamu stāstu — vīrietim īsti nav, kā dēļ dzīvot. Sievietei ir, taču vīrietis nespēj pieņemt viņas — atkarību? Nepieciešamību? Dziņu? Apbrīnojami tiešā veidā autors nesaudzīgi pavēsta lasītājam, ka ļaunums ir stiegrs un neredzams kā mietsakne un smeļas spēku no cilvēka visdziļākajiem slāņiem, tiem, kam cilvēks pats nemaz tā īsti netiek klāt. Taču tieši šajās dzīlēs mitinās arī teju par mistiskām uzskatāmās dzīves parādības — nāve, sirdsapziņa, mīlestība, talanti.” Ilze Jansone, rakstniece. “Kādā pavisam parastā Imantas blokmājā pavisam parasts puisis sāk dzīvot ar neparastu meiteni. Tā sākas šis stāsts, kurā ir vairāk līķu nekā dažlabā kriminālromānā un baismīgāka mīlestība nekā romantiskajos stāstos. Pēc izlasīšanas, ieraugot autoru, gribēsies pāriet ielas otrā pusē, lai nesanāk iekļūt viņa nākamajā grāmatā. Bet prātā vienalga kņudēs aizdomas, vai tikai viņš nenojauš ko tādu, ko mēs mēģinām noslēpt paši no sevis.” Vilis Kasims, rakstnieks. Lauris Bērziņš (1997) ir viens no redzamākajiem savas paaudzes prozas autoriem Latvijā, publicējies Punctum, “Strāva”, “Satori”, “Domuzīme”, “Jaunā Gaita” un citur, saņēmis izdevuma “Avīzes Nosaukums” gada balvu kategorijā “Gada proza”. Viņa darbi ir iekļauti antoloģijās “Davai” (“Līdzstrāva”, 2024) un “24 stāsti Ziemassvētkiem” (Latvijas Mediji, 2024).