Substances

Romānu trio: “Bāreņu nams”, “Jauki ļaudis” un “Retināts gaiss”

“Bāreņu nams” ir 21. gadsimta pulsācija. Skarbi un untumaini cilvēku likteņi, kad aiz

redzamā mutuļo slēptais un noklusētais. Asi iecērtas vēstures atmiņu nepielūdzamība,

ņirdz karnevāliska paštīksme un narcisms, smagi elpo vientulība un atsvešinātība.

Repše šo laiku tēlo gan kā grotesku, gan kā grēksūdzes un piedošanas cauraustu.

Tieši, nesaudzīgi, taču sirdsgudri. Bez mierinājuma un tāpēc — patiesi.

Viesturs Vecgrāvis

“Jauki ļaudis” vedina uz domām par vēstītāju, kurš apzināti rīkojas neierasti, pat

ačgārni, un ar šo nepareizību cenšas saasināt uzmanību, pasacīt to, kas nav

pakļaujams ar vārdu vien. Šo romānu nevar nedz atslēgt ar fiksi pievīlētu atslēgu,

nedz atspiest ar spēku, arī ar mūķīzeri ne. Redz, slēdzene ir mainījusies un mainās

ikreiz, kad tai tuvojas cilvēka acs.

Osvalds Zebris

Romāna “Retināts gaiss” valoda ir pikseļiem bagātīga, bet stāstījums — pārsteidzoši

hologrāfisks: Venēcija atrodas Mellužu tuvumā, padomju laiki ir mūsu tagadnes

sastāvdaļa un bēbis ābeles zaros var būt rados ar Kāda (līdz šim) vienīgo dēlu.

Juris Kronbergs

Grants lavīna vai mākoņu sadursmes, noziegums un sāpes — tikai cilvēka gars nosaka

tām mērogu. Eksistenciālie drebuļi neļauj uztvert literatūru kā māņu paslēptuvi, tai

jātop par izglābšanās veidu un visskaudrāko esamību iepretim dienišķības fikcijai.

Gundega Repše