Tamangūra

Ēnām piepildīts ciems kalnu ielejā. Dziļi klintīs iegrauzusies upe. Baznīca, skola, daži veikaliņi un laukums ar soliņu. Te dzīvo bērns ar savu vecomāti. Trešais krēsls pie galda ir tukšs, jo vectēvs nu ir Tamangūrā, mednieku paradīzē. “Šis ciems nav nekas vairāk par mušas kaku uz kartes,” saka vecāmāte un labprāt kavējas atmiņās. Pasaules kartē pie virtuves sienas viņa saspraudusi kniepadatas: Venēcija, Lapasa, Havana, Parīze... Bet bērnam sapņos nemitīgi rādās mazais brālis, kas peld pa upi uz Melno jūru. Bērnam ir palaimējies ar vecomāti, viņai ir plaša sirds – tajā vieta atrodas arī skursteņslauķim un dīvainajai Elzai, kas uz vakariņām reizēm ierodas kopā ar Elvisu Presliju.

Leta Semadeni (dz. 1944) ir ievērojama šveiciešu dzejniece, kas raksta retoromāņu un vācu valodā. “Tamangūra” (2015) ir viņas pirmais romāns. Tas tulkots astoņās valodās un saņēmis vairākas nozīmīgas balvas, tostarp Šveices Literatūras balvu 2016. No vācu valodas tulkojusi Signe Viška. Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.

“Tamangūra” visupirms pārliecina ar valodu un kompozīciju. Leta Semadeni citu pēc citas savirknējusi daudzas miniatūras, kas beigās saplūst vienā veselumā. Lasīšana prasa zināmu piepūli, jo daudz kas ir tikai nojaušams. Kopaina izveidojas prātā. Un tas nav vienīgais, kas padara šo romānu saistošu. (Suzanne Šturcenegere, SRF Literatur).

Šis romāns līdzinās dārgakmenim, tas dzīvo no mājieniem, norādēm un iespējām. Un no valodas – valodas, kas paver bezgalīgu telpu, vienlaikus neliekot justies pazudušam. (Liliāna Študera, viceversaliteratur.ch)