Plūmīte

Gijs de Mopasāns tiek uzskatīts par vienu no modernā īsā stāsta “tēviem”. Kopumā viņš ir sarakstījis apmēram 300 īsos stāstus, sešus romānus, trīs ceļojumu grāmatas. Par viņa slavenāko darbu tiek uzskatīts īsais stāsts “Plūmīte”, kas tika izdots 1880. gadā. “... Sākumā visi klusēja. Plūmīte neuzdrošinājās pacelt acis. Pret saviem ceļabiedriem viņa juta sašutumu tāpēc, ka piekāpdamās pati šķitās pazemota un prūša skūpstu aptraipīta, kura skavās viņu bija iegrūduši šie liekuļi. Plūmīte, piecēlusies apjukumā un steigā, nebija paguvusi ne par ko padomāt; sašutusi, aiz dusmām vai slāpdama nost, viņa raudzījās uz šiem cilvēkiem, kas mierīgi ēda. Vispirms meiča iesvilās dusmās, atvēra muti, lai mestu tiem sejās veselu lamu šalti, kas pieplūda pie lūpām, bet viņu slāpēja sašutums, un tā nespēja parunāt...”