Pasakas

Kārļa Skalbes (1879—1945) literārā devuma nozīmīgākā daļa ir viņa pasakas: poētiskas un alegoriskas, arī trauksmainas un nesavaldīgas, bet allaž dzīvi apliecinošas. Gaidot 2019. gada novembri — Kārļa Skalbes 150 gadu jubilejas mēnesi — izdevniecībā “Dienas Grāmata” klajā laists rakstnieka pasaku pilns apkopojums ar literatūrzinātnieces Litas Silovas priekšvārdu.

“Nereti ar citiem žanra meistariem salīdzinātā un bieži par pārāku atzītā autora ētiskais un estētiskais kodols sakņojas tiklab latviskajā, cik pasaules kultūras mantojumā. Skalbes pasakas saistāmas ar latviešu tautasdziesmu fenomenu, ar tautasdziesmām raksturīgo krāšņo lakonismu. Jo vairāk tāpēc, ka literārā pasaka izrādās īstā iespēja pārkāpt pāri parasta stāsta tiešumam un vienlaikus neiegrimt dzejas specifiskajā poētiskumā. Lasot un pārdomājot Skalbes pasakas, ir svarīgi atminēties piedzīvojuma un situācijas daudznozīmību, iespaidu un asociāciju bagātību, kā arī mākslas tēlu nosacītību. To, Kārļa Skalbes literāro pasaku patiesi iedvesmotas vai dziļi aizskartas, kopš 1904. gada mācās jau daudzas lasītāju paaudzes. Tas, vai izdosies nokļūt Ziemeļmeitas pasaulē, nav atkarīgs no ceļojumu biroja darbinieku centības, bet to paveiks un ietekmēs literatūras piedzīvojums.

Ir reizes, kad atkal izskan frāze — karalis ir miris, lai dzīvo karalis! —, lai rādītu, kā izteikti jaunais, atšķirīgais, oriģinālais izslēdz, pārvērš vai mazliet pamaina veco, seno, agrāk aktuālo. Taču ir arī reizes, kad patiesībā būtu jānotrauš frāzes pirmā daļa, atsedzot pašu galveno — ir karaļi, kuri nemirst, bet turpina dzīvot. Un vēl mēdz būt laiki, kad jāceļas kājās un jāaizstāv savs karalis, lai aktuālajā laikmetā nezaudētu vērtību pasaules robežzīmes. Latviešiem joprojām ir savs karalis literāro pasaku žanrā, tamdēļ visi var būt droši, ka pasaules kārtība nav izjaukta. Kārlis Skalbe to līdzējis veidot. Veidot stipru, pārliecinošu, kārdinoši kaislīgu un vērīgi uzklausošu arī tad, kad īstā vieta ir kliedzienam. Tieši Kārļa Skalbes varā ir aicināt: Laukā, laukā! Beidzat jūtināties, nākat just! Beidzat ilgoties un skumt, nākat dzīvot uz zemes, uz zemes!”

Dr.philol. Lita Silova

Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska