Paradīze ir tikai uz zemes

Personiskie ceļojumu iespaidi Elvitas Rukas grāmatā “Paradīze ir tikai vieta uz

zemes” sapludināti ar ieskatu kultūrvēsturē un dažādās reliģijās, veidojot koncentrētu,

dinamisku un emocionālu vēstījumu par cilvēces daudzveidību. Stāsti aptver

Azerbaidžānu, Beninu, Dāniju, Indiju, Izraēlu, Kolumbiju, Krieviju, Lielbritāniju,

Mongoliju, Sumatru, Togo, Ukrainu, Vidusāzijas valstis un to, kas cilvēcei kopīgs, –

ticību, ka viss būs labi. Pasaulē redzētais apliecina – saki paldies un priecājies, ka esi

dzīvs.

“Kamēr dzīvi, mēs kaut kur ejam, kāpjam, tiecamies, pārvaram grūtības, sajūtam

atelpu, gandarījumu, nogurumu, prieku. Kāpjam katru dienu un visu mūžu, kāpjam

fiziski un garīgi. Mums jākustas, kamēr kalni var atļauties cildeno mieru stāvēt uz

vietas. Lai pasaule riņķo ap viņiem!

Šāngrila ir sinonīms mūžīgajai laimes zemei, paradīzei Zemes virsū, no ārpasaules

noslēgtai, leģendām apvītai, utopiskai ielejai Himalaju sirdī, kur kalnu ainavas ir

skaistākas par skaistu, bet cilvēku dvēseles ir tīrākas par tīru. Neviens nezina, kur tieši

atrodas šī mistiskā laimes zeme, bet kāpiens man liek domāt – Šāngrila ir tur, kur

mirdz zeme un akmeņi, kur spīdums nav cilvēku, bet paša Visuma radīts. Šāngrila ir

kaut kur netālu, bet varbūt – katra paša sirdī?”

Elvita Ruka

Scenāriste, producente, kultūras žurnāliste un rakstniece ELVITA RUKA (1970), kas

ieguvusi maģistra grādu mākslas vēsturē un muzeoloģijā, zināma gan dokumentālā

kino cienītājiem, gan periodikas un grāmatu lasītājiem. Literatūrā debitējusi ar

Krievijas portretējumu “Sirsnīgie suņi” (2006), lasītāji atzinīgi novērtējuši viņas

romānu “Izdzīvo. Piedzīvo. Lido” (2013), kā arī dokumentālos vēstījumus par

bijušajām PSRS republikām un sulīgos līdzcilvēku memuārus.