Dziesmu svētkiem – 150. Vēsture. Versijas

Grāmatas struktūras mugurkaulu veido dziesmu svētku vispārpieņemtā periodizācija (priekšvēsture, 1873–1918; 1918–1940; 1945–1990; no 1990. gada līdz mūsdienām). Uz šīs laika skalas tad liktas atziņas par dažādajiem dziesmu svētku tapšanas un rašanās avotiem (Ilze Šarkovska-Liepiņa), iezīmēta dziesmu svētku etniskā ass, kas tautasdziesmas veidolā satur kopā svētku repertuāra pamatus (Arnolds Klotiņš). Izsekots kordiriģēšanas tendencēm, vokālāsskaņveides metodoloģijas attīstībai līdz pat tā dēvētās ziemeļu skaņas fenomenam (Jānis Erenštreits) un ieskicētas mūzikas un varas attiecības, mēģinot apzināt, kā dažādi politiskie režīmi ietekmējuši mūzikas izvēli, stilistiku, žanriskumu (Ieva Ezeriete, Ilze Dūmiņa-Kroja). Notikusi došanās klaidā, lai uzzinātu par dziesmu svētkiem svešumā (Orests Silabriedis), kā arī iedziļināšanās simfoniskās, vokālsimfoniskās un pūtējmūzikas plašumos (Armands Znotiņš un Ilze Šarkovska-Liepiņa). Pētījumu autori ir muzikologi, profesionāli atskaņotājmākslinieki, mūzikas žurnālisti, tāpēc grāmatas stilistika nebūt nav viengabalaina – katram no autoriem ir redzējums no sava profesionālā skatpunkta, savs literārais stils un sava attieksme. Sava versija. Grāmata veltīta gan Latvijas kultūras profesionāļiem, gan koru kustības dalībniekiem un vienkārši interesentiem, lai tās lappusēs apzinātu dziesmu svētku muzikālās vēstures līkločus.

Izdevuma māksliniecisko ietērpu veidojusi “Aģentūra Raugs”, vizuālās koncepcijas pamatā liekot tādus jēdzienus kā pieredze, tradīcija, asinsrite, spēks un iedvesma – tik dziļa kā jūra, tik sena kā ozola stumbra gadskārtas un pieredzes līnijas, tik personīga kā pirkstu nospiedumi. Grāmatas dizains veidots, iedvesmojoties no šo līniju neatkārtojamā raksta, paturot prātā, ka katra grāmatas nodaļa ir tikai viena autora redzējums, tikai kadrējums no vēstures. Grāmatas vizuālie kodi citē dziesmu svētku vizuālās komunikācijas valodu gadu gaitā, bet formāts izvēlēts, lai raisītu pamatīgumu sajūtu līmenī.