Kaizivs, kurš neēda cilvēkus

“Kad biju maza meitene un gāju peldēties, mēdzu jautāt pieaugušajiem, vai gadījumā

šajā ūdenī nedzīvo krokodili un haizivis. Māte un vecmāmiņas tad steidzīgi

iedrošināja, teikdamas, ka Latvijas upēs un jūrās tādu mošķu nav. Bet krusttēvs, tētis

un vectēvs pilnā nopietnībā izgudroja baismīgus stāstus par krokodiliem un haizivs

spuru, kas varot parādīties no ūdens kuru katru brīdi. Izrādās, bija jāpaiet daudziem

gadiem, lai es reiz sēdētu upes krastā un sadzirdētu Kaizivja smieklus.”

Kristīne Ulberga

“Kristīnes Ulbergas pasaku grāmata “Kaizivs, kurš neēda cilvēkus” ir viņas pirmais

darbs bērniem. Līdz šim viņa rakstījusi pieaugušajiem, un divi romāni ir profesionāļu

augstu novērtēti — “Zaļā vārna” ieguvusi Literatūras gada balvu, bet “Tur”

AKKA/LAA Autora balvu. Arī mēģinājums rakstīt pusaudžiem bija veiksmīgs — par

grāmatu “Es nelasu grāmatas” Kristīne Ulberga saņēma Jāņa Baltvilka balvu.

Septiņas pasakas, kas stāsta par labsirdīgo Kaizivi, kurš, atšķirībā no brāļiem

un māsām, atteicās paklausīt mammai un uzbrukt cilvēkiem, lai tos apēstu, ieved

pasaulē, kurā ir vieta tādiem jēdzieniem kā pateicība un līdzjūtība, spējai saskatīt

skaistumu un pārvarēt bailes un kurā vienmēr ir vieta labiem darbiem, jo “gan

Kaizivs, gan cilvēks var viegli aizmigt pēc tam, kad paveikts labs darbs”. Rakstniece

ļauj sajust, ka ir svarīgi ne tikai būt mīlētam, bet arī pašam mīlēt kā savus tuviniekus,

tā visus, kas mīt šajā skaistajā pasaulē. Ja pats esi labestīgs un godīgs, tad katram ir

iespēja kļūt pat vislabāko Kaizivi pasaulē.”

Gundega Blumberga