Valodu jauda: no ģimenes līdz sabiedrībai

Valoda nav tikai komunikācijas līdzeklis, tā ir cieši saistīta ar identitāti, piederības sajūtu, procesiem sabiedrībā, tā caurvij mūsu visu dzīves, saista indivīdus, ģimenes, sabiedrību. Līdz ar globalizāciju ir palielinājies bilingvālo un multilingvālo ģimeņu skaits – tas nav nekas jauns, taču valodu politika katrā ģimenē atšķiras. Tā ietver lēmumus par ikdienas saziņas valodu, bērnu izglītību un to, kuras valodas nodot nākamajām paaudzēm. Latvija vēsturiski nekad nav bijusi monoetniska vai monolingvāla valsts, un šī daudzvalodība saglabājas arī mūsdienās, lai gan etniskais sastāvs laika gaitā ir mainījies. Latvijā ir daudzvalodīga sabiedrība, kur līdzās latviešu valodai dzīvo latgaliešu, krievu un citas mazākumtautību valodas. Jautājumi par valodu nereti kļūst par emocionālu tēmu, kas ietekmē gan personīgos, gan politiskos lēmumus. Tāpēc ļoti nepieciešama cieņpilna diskusija, kas palīdzētu veidot saliedētu sabiedrību, kurā katra valoda un kultūra tiek novērtēta, vienlaikus saglabājot valsts valodu – latviešu valodu – kā vienojošo starp dažādām kopienām. Grāmata “Valodu jauda” ļauj ne tikai padziļinātāk izprast valodu ainavu Latvijā un valodu politikas praksi ģimenēs, bet arī aicina izvērtēt un pievērst uzmanību valodai savā dzīvē, lēmumiem, kas tiek veikti saistībā ar to. Sanita Martena piedāvā uz indivīdu orientētu skatījumu par valodu lietojumu, izglītību un politiku, balstoties gan autores pētnieciskajā, gan personiskajā dzīves pieredzē. Dr. philol. Sanita Martena ir dzimusi Rēzeknē, studējusi baltu filoloģiju Latvijas Universitātē, 1995. gadā aizstāvējusi maģistra darbu literatūrzinātnē, pētot trimdas latvieša, novadnieka Jāņa Gorsvāna literāro devumu. 2007. gadā ieguvusi doktora grādu lietišķajā valodniecībā, veicot pētījumu par latviešu valodas kā otrās valodas mācīšanu Latvijas mazākumtautību skolās. Strādājusi Rēzeknes Skolotāju institūtā, vēlāk Rēzeknes Augstskolā un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, patlaban – RTU Rēzeknes akadēmijā. Kopš 2015. gada ir profesore lietišķajā valodniecībā un viena no galvenajām speciālistēm valodas mācīšanas un mācīšanās jomā. 2009./2010. studiju gadā bijusi viesdocente Vācijā, Greifsvaldes Universitātes Filosofijas fakultātes Baltistikas nodaļā. 2014./2015. gadā saņēmusi Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijas un Arhimēda fonda pētniecības stipendiju Tallinas Universitātē un veikusi lingvistiskās etnogrāfijas pētījumu Valkas un Valgas dvīņu pilsētās. Savukārt 2024. gadā ir ieguvusi Fulbraita pētniecības stipendiju un strādājusi Memfisas Universitātē Tenesī štatā ASV. Publicējusi neskaitāmus rakstus par dažādām valodniecības tēmām gan Latvijā, gan ārzemēs, piedalījusies latviešu valodas mācību materiālu izstrādē un daudzās zinātniskajās konferencēs. Interese par valodām izriet arī no personiskās pieredzes, jo viņa uzaugusi Latgalē, kur ikdienā skan vismaz trīs valodas – latgaļu, latviešu un krievu un audzina savus trīs bērnus bilingvālā ģimenē, kur runā latviešu un vācu valodā. “Sanita Martena grāmatā “Valodu jauda” mums atgādina, ka valodas mājvieta pirmām kārtām ir cilvēks. Cilvēks kā sociāla būtne lieto, mācās un māca valodas sadarbībā ar citiem cilvēkiem un no ikdienas pieredzes piešķir valodām un valodas paveidiem vērtību, kas savukārt ietekmē to, kur, kad un kā viņš vai viņa lieto un kopj kādu valodu, kādu izloksni. [..] Rakstot šo grāmatu, autore ir smēlusi materiālu no savas visnotaļ bagātās un daudzveidīgās pieredzes – kā pētniece, kā izglītības eksperte, metodiķe un pedagoģe, kā triju bērnu māte un cilvēks, kas ir izaudzis Latgalē, dzīvojis Rēzeknē un Rīgā, kā arī Igaunijā, Vācijā un ASV un kas visur un vienmēr ar aizrautību un kritisku skatījumu vēro un klausās, kas apkārt notiek ar valodām.” Dr. phil. habil. Nikole Nau, Poznaņas Adama Mickeviča universitāte, Polija.